Ziņas - Aleksandrs Starkovs pirms izlases spēlēm jūnijā

Aleksandrs Starkovs, Latvijas izlases galvenais treneris par tuvākajām izlases spēlēm:

"Tuvākā mājas spēle pret Izraēlu mūsu komandai, protams, ir svarīgāka par 7.jūnija draudzības spēli izbraukumā Austrijā, lai gan nacionālo izlašu līmenī nozīmīga ir katra spēle. Izraēla ir ļoti motivēta komanda, kurai ir pateicīga pašreizēja situācija turnīra tabulā un Latvijas izlasei šajā spēlē ir iespēja parādīt savu spēku, mums šajā spēlē jānospēlē cienīgi un jāizdara tas, kas neizdevās Izraēlā. Lai gan toreiz spēle aizritēja ar nelielu mājinieku pārsvaru, mača vidū mums izdevās izlīdzināt spēles gaitu, panākt neizšķirtu, tomēr žēl, ka beigās tomēr izlaidām no rokām vienu punktu. Izraēlas izlasē ir individuāli spēcīgi futbolisti, kā arī pati komanda ir ļoti laba, tapēc mums būs interesanti pacīnīties ar viņiem atbildes spēlē savā laukumā.

Izsaukto spēlētāju sakarā valstsvienības treneru štābs turpina iesākto ceļu: pašlaik Latvijas izlasē notiek pakāpeniska paaudžu maiņa, komandā ienāk jaunie spēlētāji. Arī šoreiz mēs izsaucām vairākus jaunos spēlētājus, piemēram, pirmo reizi valstsvienībai pievienojies uzbrucējs Edgars Gauračs, savukārt pussargs Aleksejs Višņakovs un aizsargs Igors Savčenkovs komandā atgriežas pēc ilgāka pārtraukuma. Pamatprincips paliek nemainīgs - nacionālajā izlasē spēlē spēcīgākie Latvijas futbolisti.

Laiks ir nepielūdzams un mūsu pieredzējušie veterāni, kuri spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē, godīgā cīņā piekāpjas jauno futbolistu priekšā par vietu valstsvienības sastāvā. Šobrīd mēs redzam, ka Latvijas izlases sastāvā ir vairāki 22 un 23 gadus jaunie spēlētāji.

Manuprāt, ir svarīgi sagatavot katra jaunā futbolista debiju valstsvienības sastāvā! Mēs varam izsaukt viņu pārāk agri, izlaist laukumā svarīgā spēlē un vienkārši salauzt, jo mēdz gadīties arī neveiksmīgas spēles un tādejādi spēlētājam būs grūti no tā atkopties, parādīsies bailes no šādām atbildīgām spēlēm. Kādam savukārt var piemesties zvaigžņu slimība vai vēl kāds cits iemesls. Tapēc visam jānotiek pakāpeniski.

Edgars Gauračs valstsvienībā izsaukts, jo viņš pastāvīgi spēlē – gan pagājušajā sezonā Tiraspolē, gan arī tagad Krasnojarskas “Enisey” sastāvā. Turklāt pret pašreizējiem valstsvienības uzbrucējiem izlases treneriem ir zināmi jautājumi, un mums ir nepieciešamas jaunas asinis uzbrukumā, nepieciešams tāds cilvēks, kurš tieksies tālāk par pārējiem sarakstā esošajiem uzbrucējiem. Atkārtošu, ka galvenais uzdevums ir, lai šis spēlētājs pēc sava līmeņa būtu piemērots šādām svarīgām starptautiskajām spēlēm, kā arī svarīga ir viņa attieksme.

Runājot par attieksmi, esmu loti priecīgs, ka spēlētāji tiecas iekļūt Latvijas izlasē, ir gatavi atsaukties uz jebkuru piedāvājumu un palīdzēt jebkurā brīdī, neatkarīgi no termiņiem un viņu pārstāvēto klubu interesēm. Katra spēlētāja karjerā valstsvienībai vienmēr ir jābūt prioritātei, otrajā vietā – viņa pārstāvētais klubs. Arī šoreiz, piemēram, Edgars Gauračs izlaiž divas kārtas Krievijas Pirmajā līgā, lai būtu klāt un palīdzētu Latvijas izlasei. Un tas attiecas arī uz visiem pārējiem spēlētājiem, kuri atrodas izsaukto spēlētāju sarakstā.

Daudzības spēle 7.jūnijā pret Austriju katram no mums – spēlētājiem un treneriem ir svarīga gan rezultāta ziņā, gan arī valsts prestiža ziņā. Tieši šādās starptautiskās spēlēs mums ir ne tikai jāgūst spēļu pieredzi, bet arī jāmācās sasniegt rezultātu, kas savukārt nāk kopā tikai ar pieredzi. Iepriekšējā spēlētāju paaudze mācēja sasniegt rezultātu jebkuros stresa apstākļos.”

Kapēc vairāki Latvijas izlases spēlētāji netiek savu pārstāvēto klubu pamatsastāvos? Vai viņi nespēj izturēt konkurenci?

Aleksandrs Starkovs: “Protams, mūsu leģionāru pārstāvētajos profesionālajos klubos ir liela konkurence par vietu sastāvā. Šajās komandās ir 20 spēlētāji, no kuriem treneris izvēlas vienpadsmit pamatsastāva futbolistus. Futbolistam jābūt godīgam attiecīgā pret sevi, jābūt profesionālam, atzīstot, ka sastāvā viņš netiek ar futbolu saistīto iemeslu dēļ. Nav noslēpums, ka daži futbolisti mēdz teikt, ka viņi nespēlē klubā dažādu intrigu dēļ vai kādam citam spēlētājam atkal treneris dod lielāku priekšrocību. Tā teikt - tas ir pats vieglākais ceļš. Tomēr šādos gadījumos futbolistam jātiecas vairāk trenēties un jāspēlē ar lielāku pašatdevi, jāuzvedas cienīgi un profesionāli.

Ar katru no spēlētājiem es regulāri sazvanos un mēs atrodam kopīgus risinājumus, piemēram, spēlēt dublieru sastāvos, jo regulāri treniņi nekad neaizstās futbolistam spēļu praksi. Šādās situācijās pieredzējušiem spēlētājiem ir grūtāk aizstāt spēļu prakses trūkumu. Es ceru, ka tādi spēlētāji, kā Cauņa un Žigajevs izlases treniņos pierādīs to, ka viņi ir gatavi iziet laukumā valstsvienības sastāvā spēlēs pret Izraēlu un Austriju.

Kāds varbūt teiks – ja spēlētājs nav gatavs, tad kapēc viņa vietā nevar izsaukt kādu citu... Mans uzskats šajā situācijā ir sekojošs: neskatoties uz dažādiem apstākļiem, Latvijas izlase, pirmkārt, tā ir komanda – tas ir kolektīvs, kuru nedrīkst izjaukt. Ja mēs neizsauksim spēlētājus, kuri valstsvienības kolektīvā veido tās īpašo noskaņojumu un mikroklimatu, tādā gadījumā tā vairs nebūs komanda. Tā būs parasta spēlējošo Latvijas futbolistu grupa. Šī iemesla dēļ es aicinu uz izlasi tādus spēlētājus kā Verpakovskis un Rubins, kuriem lai arī būs grūti tikt pamatsastāvā šajās spēlēs, jo objektīvi viņi pašlaik nespēlē, tomēr komandā viņi ir nepieciešami. Šī iemesla dēļ es izsaucu arī aizsargu Denisu Kačanovu, kurš pēdējā laikā nespēlē varbūt tik labi Skonto sastāvā, tomēr atstāt tādu spēlētāju ārpus sastāva es negribu.”

Par zaudējuma iemesliem Telavivā un līdzjutēju faktoru…

Aleksandrs Starkovs: “Protams, līdzjutēji ir ļoti svarīgi. Iepriekšējā spēlē Izraēlā mājinieki beigās nospieda mūs, gūstot otros vārtus, tieši pateicoties savu līdzjutēju nerimstošajam atbalstam, kuri nemitīgi mudināja savu komandu doties uz priekšu. Telavivā mēs neizturējām arī psiholoģiski, neizturējām tribīņu spiedienu. Protams, visiem spēlētājiem jābūt gataviem šādām spēlēm un cīņa Izraēlā mums bija kā laba šāda veida mācība. Sazvanoties un satiekoties ar spēlētājiem, es viņiem vienmēr atgādinu, ka valstsvienībā viņiem ir jābūt maksimāli gataviem gan psihologiški, gan fiziski un arī tehniski spēles ziņā. Papildus treniņiem savos klubos, spēlētājiem jāgatavojas arī individuāli.

Atceroties spēli Izraēlā, manuprāt, mēs zaudējām cīņu tieši laukuma vidū. Ceru, ka šo divu mēnešu laikā kopš pirmās spēles gan Artis Lazdiņš, gan Maksims Rafaļskis šoreiz būs labāki, jo viņi regulāri spēlē savu klubu sastāvos. Pirmajā spēlē pret Izraēlu mūsu sastāvā nebija Aleksandra Cauņas, kas neapšaubāmi bija zaudējums mūsu komandai. Es arī ceru uz Ivanu Lukjanovu, kuru klātienē biju vērojis Polijas čempionāta spēlē. Lukjanovs spēlē pārliecinoši un šobrīd atstāj ļoti labu kopējo iespaidu. Noteikti, ka iegūt šādu pārliecību viņam palīdzēja arī valstsvienības spēle pret Izraēlu.

Pirmajā spēlē pieļautās taktiskās un psiholoģiskās nepilnības līdz 4.jūnija spēlei pret Izraēlu mēs centīsimies novērst. Līdzjutēju atbalsts mums ir ļoti svarīgs! Es lieliski apzinos, ka līdzjutēji nāk uz stadionu, lai redzētu savas komandas uzvaru un to, ka komanda dara visu iespējamo, lai to izcīnītu. Mēs centīsmies to visu izdarīt un ne tikai vienkārši nospēlēt, bet arī centīsimies sasniegt rezultātu. Aicinu līdzjutējus nākt uz stadionu un kopā ar mums pacīnīties pret komandu, kura lai gan uz papīra pašlaik izskatās spēcīgāka, tomēr futbols ar to arī ir skaists, ka rezultāts nav paredzams iepriekš. Mēs izdarīsim visu iespējamo, lai rezultāts būtu mūsu!”